Kāpēc atopiskais dermatīts pastiprināti izpaužas aukstā laikā?

Gaisa temperatūras pazemināšanās bieži vien ir saistīta ar atopiskas ādas stāvokļa pasliktināšanos. Pastiprinās nieze, apsārtums, āda kļūst sausāka, un līdz ar to arī palielinās diskomforts. Kāpēc tas notiek un ko darīt lietas labā? Pēc atbildēm vēršamies pie dermatoloģes Dr. Gerdas Pētersones!

Kādi faktori provocē atopiskā dermatīta uzliesmojumus vēlā rudenī un ziemā? 

Dažādi faktori var ietekmēt ādu un tās barjerfunkciju. Aukstuma, krasu temperatūras maiņu un zema iekštelpu mitruma ietekmē āda pastiprināti zaudē ūdeni, kļūst sausāka un līdz ar to  ievainojamāka un uzņēmīgāka pret citiem apkārtējās vides kairinošiem faktoriem un alergēniem, tāpēc atopiskā dermatīta uzliesmojumi nereti novērojami tieši rudeņos vai ziemā. Uzliesmojumiem raksturīgs apsārtums, nieze, nereti var novērot mitrošanu un kreveles. Kasīšanās, savukārt, pastiprina iekaisumu.

Kā ādu ietekmē gaisa sausums mājās un birojā?

Atopiskā dermatīta pacientu ādu nelabvēlīgi ietekmē samazināts mitruma līmenis iekšstelpās, ko novēro vēsā laikā, kā arī krasas temperatūras maiņas, ienākot no āra iekštelpās.  Aukstā laikā nereti tiek aizmirsts par telpu vēdināšanu, tajās palielinās putekļu ērcīšu koncentrācija, kas var veicināt atopiskā dermatīta uzliesmojumu bērniem, kuri ir alerģiski pret šo ērcīti. Vēsākā laikā noteikti nedrīkst aizmirst par telpu vēdināšanu, kas ne tikai uzlabos mitruma līmeni, bet arī noderēs pretvīrusu profilaksei. Veikalos iespējams iegādāties arī elektriskos gaisa mitrinātājus.
Kas jāmaina ādas kopšanas paradumos, sākoties aukstajam periodam?

Aukstajā periodā ir jāievēro visi atopiskas ādas kopšanas pamatprincipi un vēl dažas nianses. Tā kā āda kļūst vēl sausāka, tai piemērotāki būs “taukaināki” krēmi. Jāatceras, ka ar krēmiem jānoklāj viss ķermenis. Mitrinošos krēmus nevajadzētu klāt uz iekaisušiem ādas laukumiem. Saprotams, ka vēsā laikā gribas ilgāk mērcēties karstā ūdenī, tomēr no tā būtu jāizvairās. Ūdens temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 36 grādus pēc Celsija, un peldei jābūt maksimāli īsai (līdz 5-10 minūtēm). Jāizvēlas hipoalerģiski, bērniem droši mazgāšanās līdzekļi, ieteicamas ir aptiekas preces. Vannai var pievienot emulsijas, tomēr jāatceras, ka jābūt uzmanīgiem – vanna var kļūt slidena un tas var paaugstināt traumatisma risku.  Jāizvairās no vilnas vai kairinošu apģērbu lietošanas, tāpat nedrīkst ģērbties pārāk silti, jo pārkaršana arī var veicināt slimības simptomu attīstību.
Kādi ir Jūsu ieteikumi niezes novēršanai?

Ja āda ir iekaisusi, iesaku doties pie sava dermatologa, kas nozīmēs medikamentus niezes mazināšanai. Vieglos gadījumos, papildus pareizai ādas kopšanai, aptiekās var iegādāties dažādus ādas kopšanas līdzekļus - gan krēmu, gan izsmidzināmā veidā, kas mazina niezi. Lai izvēlētos piemērotākos līdzekļus, konsultējieties ar savu dermatologu, ģimenes ārstu vai aptiekāru!