Pirmā vizīte pie alergologa atopiskā dermatīta gadījumā

1. Kāpēc atopiskā dermatīta gadījumā jādodas pie alergologa?

Alergologs ir ārsts, kurš specializējies alerģisku slimību (piemēram, alerģiskas iesnas,  astma, alerģiski acu iekaisumi, atopiskais dermatīts, nātrene, angioedēma, pārtikas un medikamentu alerģijas, bišu un lapseņu kodumu izraisītās alerģijas u. c) izmeklēšanā un ārstēšanā.

Atopiskā dermatīta gadījumā pie alergologa jādodas lai izslēgtu  vai apstiprinātu alerģijas iespējamību.

2. Kā notiek pirmā vizīte pie alergologa?

Vizīte iesākas ar rūpīgu pacienta iztaujāšanu - anamnēzes ievākšanu. Sākotnēji pacients tiek izvaicāts par esošajiem simptomiem, to sākšanās laiku, raksturu, provocējošiem faktoriem. Ir labi, ja pacients arī pats ir mēģinājis meklēt kādas sakarības, piemēram, simptomu sākšanās un beigu laiks sezonālu alerģiju (polinozes jeb siena drudža gadījumā), vai pārtikas dienasgrāmatas rakstīšanu gadījumā, ja aizdomas par pārtikas alerģiju vai nepanesamību. Ja bijušas reakcijas uz medikamentiem, tad jāzina to nosaukumi, kā arī vienlaicīgi lietotie medikamenti.

Tāpat pacientam jābūt gatavam atbildēt arī par:

• slimībām bērnībā
• dzīves apstākļiem ( dzīvnieki, pelējums)
• darba apstākļiem (kaitīgie apstākļi, ķīmiskas vielas)
• simptomu sezonalitāti
• medikamentu lietošanu- (ārstam jāzina visas slimības un visi lietojamie medikamenti)
• reakcijām uz medikamentiem, vakcinām, anestēziju
• reakcijām uz sadzīves alergēniem, fizikāliem faktoriem, slodzes toleranci.
• ģimenes anamnēze – kādas saslimšanas ir radu lokā.

Ja pacientam jau ir veikti kādi izmeklējumi ( asins analīzes, plaušu, deguna blakusdobumu rentgenizmeklējumi) citu speciālistu ( LOR, dermatologa) slēdzieni, tad tos vēlams ņemt līdzi. Tāpat vēlams ņemt līdzi iepriekš lietoto medikamentu sarakstu ar uzrādītām devām, lietošanas ilgumu. Ja pacients lieto kādus inhalatorus, tad vēlams tos ņemt līdzi, lai varētu pārbaudīt to lietošanas pareizību, jo ne reti terapijas neefektivitātes iemesls ir nepareiza ierīču lietošana. Ja ir lietotas kādas zāles iekšķīgi vai lokālie līdzekļi, un tie nav bijuši efektīvi vēlams zināt arī to nosaukumus, jo arī tas palīdz ārstam izdarīt secinājumus par saslimšanas raksturu.

Alergoloģiskie izmeklējumi var būt ļoti plaši, izmeklēšana atkarīga no konkrēta pacienta slimības izpausmēm. Alergologs noteikti apskatīs ādu, izklausīs plaušas un sirdi, izvērtēs elpošanu caur degunu, izvērtēs mutes un rīkles gļotādas stāvokli, ne reti arī izpalpēs vēderu, iztaustīs limfmezglus.

3. Kādas ir visbiežāk sastopamās nepanesības atopiskā dermatīta gadījumā?

Atopiskais dermatīts, galvenokārt,  ir ādas barjerfunkcijas traucējumi, nevis primāri pārtikas alerģija. Turklāt pēdējo gadu pētījumi pierāda, ka pārtikas alerģija ”uzslāņojas” atopiskajam dermatītam un sensibilizācija jeb paaugstināta jūtīguma reakcija veidojas nevis ēdot, bet caur ādas mikroplaisām. Alerģijas un nepanesamības ir individuālas, bet visbiežākās ir pret olu, pienu, kviešiem. Atopiskā dermatīta gadījumā lielu lomu spēlē arī  apkārtējā vidē esošie alergēni- mājas putekļu ērcītes, mājdzīvnieku,  pelējumu un putekšņu daļiņas.